UMA KNUA DADOLIN DOKUMENTUS OPINIAUN SEARCH Online KANOIK LIAFUAN IMPRENSA

      PETISIONER TIMTIM

"Hau nia dignidadi la a'as liu dignidadi Nasaun nian".
RENETIL -
Nova Lideranca Mistica
.

Asaun 12 Junnu 1998: Okupasaun Edifisiu DEPLU iha Jakarta - Husi hau nia memoria rasik
LIVRO
RENETIL
LOMPAT
PAGAR
OPERASAUN
TREPE




TAKA ARTES MARSIAIS LA’OS SOLUSAUN NEBE DI’AK

TAKA ARTES MARSIAIS LA’OS SOLUSAUN NEBE DI’AK

Husi: Carlos da Silva L.F.R. Saky

 


Ikus-ikus ne’e, mosu violensia barak iha sosiedade nia laran. Violensia barak “asosiadu” ho artes marsiais. Povu moris lahakmatek tanba violensia sira iha komunidade nia leet. Sera ke violensia sira mosu ne’e tanba artes marsiais? Ka problemas pessoais no seluk-seluk tan? To’o agora, Governu seidauk halo investigasaun ida kle’an hodi determina kauza no orijen husi violensia sira.

 


Iha artigu ida ne’e, autor foka ba artes marsiais tanba Governu hatudu liman ba artes marsiais nudar kauza husi violensia sira. Nudar nia konsekuensia Governu suspende ona ensinu, aprendizajen no pratikas artes marsiais ba fulan neen ho justifikasaun atu evita violensia sira ameasa seguransa publika, estraga imajen Timor nian no proteje komunidade no sidadaun sira husi violensia.

 

Artes marsiais, desportu ho ninia sistema nebe kodifikadus no tradisionais husi pratika fizika no mental, dezenvolvidu ba auto-defeza no ispiritual. Pratikas hirak ne’e iha ninia orijen istoria, kultura ka filozofia nebe oioin no dala barak klassifikadu ho teknika no estilus oioin. Artes marsiais abranje teknika oioin, hanesan tuku, tebe, tahan, tuda-an, haksoit tebe ka tuku, imobilizasaun no metodu luta ho liman mamuk ka ho kilat. Iha estilus no formas artes marsiais barak iha mundu tomak, ida-idak ho nia tradisaun, filozofia, no teknika rasik.

 

Iha Timor, Klibur Oan Rai Klaran (KORK), identifika-an nudar artes marsiais Timor nian. Enkuantu Persatuan Setia Hati Teratai (PSHT), Ikatan Kera Sakti (IKS), Karate, Kempo, Kateda, Kung Fu, Taekwondo, no sst., mai husi rai liur.

 

Iha periudu rezistensia, artes marsiais barak kontribui ba Timor nian luta ba ukun-rasik-an, sira labuka problemas ho ema ruma ka artes marsiais sira. Hafoin TL ukun-an, artes marsiais asosiadu liu ho violensia duke arte tanba involve beibeik iha baku malu, aliza malu no oho malu, sein tuir regras jogu nian. Tanba ne’e, IV Governu Konstitusional, lideradu husi Primeiro-Ministru, Xanana Gusmão, hasai Rezolusaun Governu nº 16/2013 loron 2 fulan Julhu, hodi deklara extintu ka proibi tiha organizasaun artes marsiais sira hanesan KORK, PSHT, IKS no organizasaun arte ritual 77.

 

Biar proibidu ona no sei ho kondisaun proibidu hela, iha 2018, eis Primeiru Xanana Gusmão no eis Prezidente Repuluka, Taur Matan Ruak, ba Ainaro, falun-an metin ho estandarte KORK nian. Sira taka tilun ba kritikas sira tanba interesse politika boot liu duke kumpre lei. CNRT ho PLP hakbesik-an ba Khunto, envezde falun-an ho estandarte Khunto nian, falun-an fali ho organizasaun KORK nebe proibidu nia estandarte.  Sira konsente ba falun-an ho estandarte KORK nian, tanba sira nia interesse atu CNRT, PLP no Khunto atu forma pre-koligasaun eleitoral ida hodi hasoru FRETILIN, tanba ida-idak lamanan FRETILIN iha eleisaun 2017. Falun-an ho bandeira KORK, violasaun momoos ba Rezolusaun Governu nº 16/2013, rezolusaun ida nebe sira rasik mak kria. Ne’e la’os pratika no izemplu nebe di’ak.

 

Koligasaun entre partidu tolu ne’e, CNRT, PLP no Khunto, manan duni eleisaun iha 2018 no forma VIII Governo. Maibe koligasaun ne’e dura de’it tinan rua, sira la-entende malu, no lori CNRT vota kontra Orsamentu nebe aprezenta husi Primeiru Ministru Taur Matan Ruak iha 2020, ho objetivu atu halo monu duni Governu, ka tebe sai PLP husi ukun. Maibe Primeiru Ministro Taur Matan Ruak reziste no kaer metin Khunto. Tanba mos relasaun nebe ladiak entre FRETILIN ho CNRT, halo CNRT mos lakonsege hetan maioria hodi ukun. PLP ho Khunto mak konsege dada FRETILIN no forma Plataforma de Entendimento ida hodi kontinua VIII Governo, sein CNRT. Tanba mos ba interesse ukun hamutuk nian,  iha loron 19 fulan Fevereiru 2020, Governu liu husi Konselhu Ministru nebe lidera husi Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak, reativa organizasaun artes marsiais hirak temi iha leten. Ida ne’e mos ho objetivu atu kaer metin nafatin Khunto no hametin liu tan Plataforma de Entendimento hodi hasoru CNRT.

 

Durante organizasaun artes marsiais hirak ne’e nia estatudu sei ilegal hela, sira kontinua halo treinu subsubar ba ninia membru sira no violensia mos kontinua la’o. Ne’e katak, laiha garantia ruma katak ho probisaun ba artes marsiais sira, aktividade artes marsiais nian para total ona. Sira treinu nafatin, treinu iha uma laran ka iha kuartu laran, assim ke deklara reativa, membru sira sa’e sabuk arbiru. Aleinde ida ne’e, durante periudu proibisaun ba artes marsiais sira temi iha leten, violensia mos la’o nafatin, ne’e hatudu katak ho probisaun mos la-rezolve problema.

 

Interessante mak lider politiku sira uza organizasaun artes marsiais hodi kontra malu bainhira presiza, no la-presiza ona tebe lakon. Ida ne’e mos la’os edukasaun nebe di’ak. Hahalok sira ne’e mos kontribui ba kria injustisa no halo organizasaun artes marsiais sira haree malu matan lamos, tanba balun sai oan osan mean no seluk sai oan osan mutin.

 

Ho reativasaun artes marsiais iha 2020, halo politiku sira barak tama iha organizasaun artes marsiais, tanba sira hotu aprende husi maun boot sira oinsa uza artes marsiais ba interesse politika. Khunto nebe mai husi arte marsial KORK, hetan reprezentasaun iha Parlamento Nacional ho deputadus na’in 5, inspira organizasaun artes marsiais sira seluk hodi tuir dalan Khunto nian. Os Verde de Timor, ho ninia arte ritual 77 koko hakat tuir Khunto nia dalan, kuaze atu hetan asentu iha Parlamentu. Se Governu hanoin ho rasional, tuir loloos taka mak partidu sira ho baze artes marsiais, tanba sira mak uza artes marsiais ba interesse politika, la’os taka fali organizasaun artes marsiais. Maun Boot sira mos para ho nia ambisaun excessivu sira ba poder hodi uza partidu sira ho antesedente artes marsiais hodi joga malu no ukun.

 

Agora, ho akontesimentu Lourba iha loron 2 fulan Novembru 2023, nomos fatin sira seluk, nebe dehan involve grupu husi artes marsiais no rezulta uma barak hetan sunu, IX Governu Konstitusional hasai Rezolusaun Nº 45/2023 ho loron 10 fulan Novembru, suspende ensinu, aprendizajen no pratika artes marsiais ba fulan neen (6). Suspende atividades organizasaun artes marsiais sira nian hodi fo fatin ba halo investigasaun kle’an hodi hatene lolos kauzas husi violensia sira nian, medidas ida ne’e, aseitavel. Maibe atu taka permanentemente organizasaun artes marsiais sira sein investigasaun kle’an ida la’os solusaun nebe diak. Presiza buka solusaun ida efetivu no duradouru, labele solusaun ida kosmetika taka-loke-taka.

 

Iha istoria artes marsiais nian iha Timor, Governu taka-loke-taka organizasaun artes marsiais sira. Politika taka-loke-taka hatudu Governu seidauk identifika ho loloos kauza husi violensia sira. Tan ne’e mak aimoruk nebe uza hodi kura violensia ne’e lakona no violensia kontinua mosu, maski organizasaun artes marsiais sira ne’e loke ka taka.

 

Espera, tuir mai, Governu bele halo diagnostiku ida loos, hodi desizaun nebe hola lasala no kura duni moras nebe iha. Iha lisaun di’ak husi ita nia agrikultor sira. Ita nia agrikultor sira hatene, bainhira ular sira ataka hare, sira buka aimoruk hodi oho ular sira, la’os ho hirus fokit fali hare husi abut no soe sai husi natar. Ne’e atu dehan, se membru artes marsiais nebe halo krimi, buka kaer mak ida ne’e, eduka nia, la’os taka fali organizasaun artes marsiais, tanba membru artes marsiais nebe di’ak mos barak. Se membru artes marsiais sira hotu aat, Timor rahun tiha ona. Eleisaun sira foin liu ba la’o ho di’ak no hakmatek mos tanba kontribuisaun husi organizasaun artes marsiais sira hotu nebe reativa husi Governu. Laiha organizasaun artes marsiais ida mak harii ho objetivu aat.

 

La’os segredu, entre 2013 no 2020, durante periudu proibisaun ba artes marsiais haat temi iha leten, jovens barak kontinua halo treinu subsubar. Balun sai-tama Timor no Indonezia ilegalmente hodi “sa’e sabuk” iha Indonezia. Iha ne’e hatudu laiha garantia ruma katak taka ona organizasaun artes marsiais hirak ne’e sira lahalo ona atividades.

 

IX Governu Konstitusional la’os de’it suspende ona atividades artes marsiais ba fulan neen, maibe mos dehan identifika ona membru PNTL no F-FDTL sira nebe tuir artes marsiais. Governu hakarak halo juramentu ida, hodi membru PNTL no F-FDTL sira nebe tuir artes marsiais sira tenki hili, sai husi organizasaun artes marsiais ka husik hela PNTL no F-FDTL. Oinsa ho membru Governu sira nebe mos tuir artes marsiais sira? Oinsa ho ajentes judisiais no entidades sira hotu nebe haknaar-an iha instituisaun sira Estadu nian nebe tuir artes marsiais? Sei hola medidas diskriminadamente ka aplika regras hanesan ba hotu-hotu? Se hakarak halo limpeza nasional, regras tenki aplika hanesan iha instituisaun hotuhotu. Liuliu ba PNTL no F-FDTL, Governo tenki desidi, artes marsiais ida nebe mak sira tenki tuir hodi reforsa sira nia unidade, no mantein sira nia saude fizika no mental di’ak nafatin.

 

To’o ohin loron, Governu rasik laiha inisiativa atu halo estudus ruma hodi identifika loloos fukun husi violensia entre organizasaun artes marsiais sira no buka solusaun nebe efisiente, kompreensivu no integradu ba problemas sira artes marsiais nian.  

 

Iha fator oioin mak sai kauza violensia. Violensia bele akontese tanba organizasaun artes marsiais sira kompete malu liu husi dalan sira nebe la-saudavel. Bele mos tanba laiha fatin (palku) ba sira hodi halo afirmasaun, rekuinhesimentu, influensia no poder iha sosiedade nia laran. Kompetisaun ne’e bele provoka revalidade intensu.

 

Organizasaun artes marsiais sira mos bele iha vizaun nebe lahanesan iha filozofia, prinsipiu, ka objetivu husi pratika artes marsiais. Diferensa ida ne’e bele provoka tensaun no konflitu. Violensia bele mos akontese entre membru sira ka lider organizasaun sira. Ida ne’e mos bele kauza odiu ho vingansa nebe bele dura ba tempu naruk.

 

Violensia bele mos provoka husi fator politika ka intervensaun husi parte external, hanesan governu ka partidu sira, bele influensia dinamika no hamosu konflitu. Violensia bele mos akontese tanba auzensia komunikasaun ka ladun iha komunikasaun nebe efetivu entre organizasaun artes marsiais sira. Auzensia komunikasaun ida ne’e bele provoka mal interpretasaun ka dezentendimentu, iha nebe bele provoka konflitu.

 

Violensia bele mos provoka husi membru ka lider organizasaun sira nebe iha ambisoens pessoais atu domina, hakarak hatudu superioridade liu duke sira seluk ka atinji benefisiu pessoal. Violensia bele provoka mos husi lahetan formasaun nebe di’ak ka adekuadu tuir kada organizasaun artes marsiais nia doutrina, norma no valor. Ida ne’e bele halo membru sira laiha auto-kontrolu ho disiplina, halo arbiru no provoka konflitu no violensia.

 

Dezempregu halo joven sira sai frustadu, laiha saida nebe klaru, halo sira lakon esperansa ba moris. Iha situasaun ida hanesan ne’e joven sira hili tama iha organizasaun sira artes marsiais nebe hanesan kanal ida hodi liberta ka rezolve pressaun no tensaun nebe sira hasoru. Pressaun, tensaun no ansiedade halo ema sai vulneravel no fasil provokadu hodi monu iha violensia.

 

Agora, tenki buka dalan hodi hakat liu fukun sira nebe provoka violensia. Taka arte marsiais la’os solusaun nebe di’ak. Bahinra taka tiha mak labele ona halo supervizaun no regulamentasaun ba artes marsiais sira. Ida ne’e sei aumenta risku ba pratika nebe la-seguru ka la-etiku, maibe, ho legalizasaun, governu ka orgaun kompetente sira bele estabelese padraun no regulamentasaun hodi garante katak pratika artes marsiais sira ezerse ho loos no seguru. Ida ne’e hodi evita pratika sira nebe iha potensia lori perigu ka la-etiku sira.

 

Sein regulamentasaun, individu sira kontinua halo treinu ida klandestinamente. Ida ne’e perigozu liu tan tanba treinu ida laiha supervizaun sei lafo formasaun ka treinamentu nebe di’ak ka adekuadu ka kumpre etika no norma sira nebe loos. Ida ne’e bele fo impaktu ba uza salah abilidade artes marsiais. Ida ne’e mak dala barak akontese iha Timor. 

 

Sein supervizaun, iha potensia ba pratika ka instrutor artes marsiais nebe la-kompetente ka la-onestu, bele loke eskola ka treinu artes marsiais falsu ka laiha kualifikasaun. Treinu sira nebe halo de’it iha ida-idak nia uma laran ka kuartu laran, sei la-garante treinu nebe ho kualidade. Oinsa atu transfere normas, valores no etika sira ba sira nebe tuir treinu, se intrutor rasik lakompetente no laiha fasilidades adekuadu hodi produz artitstas marsiais nebe di’ak? Ho legalizasaun, governu iha poder tomak halo kontrolu no supervizaun, bele halo teste kona-ba normas, valores no etika sira. Liu ona teste sira ne’e foin hahu halo treinu fiziku. Iha parte seluk, bele garante katak instrutor sira iha kualifikasaun nebe di’ak nomos garante fasilidades sira nebe prenxe padraun seguransa nian. 

 

Bainhira artes marsiais lahetan kontrole ka regula ho di’ak, ida ne’e bele lori perigu ba reputasaun artes marsiais tomak. Komunidade baibain bele haree ho matan ikun ka laran rurua ba benefisiu artes marsiais. Sein rekuinhesimentu ba organizasaun, sei laiha estandarizasaun treinamentu nebe klaru ka iha kualifikasaun nebe rekunhesidu atu ba instrutor ka ba pratikante artes marsiais. Organizasaun artes marsiais nebe legalizadu bele fo treinamentu no edukasaun formal ba pratikante sira, inklui instrusaun nebe tuir etikas no valores pozitivus sira, bele fo garantia ba konsumidores katak sira sei simu servisu nebe seguru no iha kualidade husi instrutor sira nebe iha kredensial nebe adekuada. Organizasaun artes marsiais rekuinhesidu ofisialmente bele tulun dezenvolve komunidade nebe forte no fo kontribuisaun ba kresimentu ekonomiku liu husi oportunidade serbisu no industria relasionada sira. 

 

Organizsaun artes marsiais nebe rekuinhesidu bele fo oportunidade ba atletas sira hodi kompete iha nivel nasional no internasional. Ida ne’e atu tulun dezenvolve atleta nebe ho kualidade aas no apoia konkistas iha kompetisaun sira.

 

Atu hakat liu violensia entre grupus artes marsiais sira, presiza dudu organizasaun artes marsiais sira atu halo komunikasaun nakloke no onesta entre ida ho seluk. Ida ne’e bele tulun evita dezentendimentu no reduz konflitu. Mediasaun ba sorumutu entre organizasaun sira nebe involve iha konflitu bele tulun fasilita dialogu nebe konstrutivu no buka solusaun hamutuk. Presiza fo formasaun ka treinamentu iha jestaun konflitu ba membru no lider organizasaun artes marsiais bele tulun sira hodi rezolve konflitu ho meiu pasifiku no konstrutivu sira. Aleide ida ne’e, presiza halo estabelesimentu padraun etika no komportamentu nebe klaru ba organizasaun artes marsiais bele tulun evita aktus violensia ka vingansa. 

 

Tenki halo avalisaun independente no transparente ba situasaun konflitu bele tulun estabelese faktus no hetan solusaun nebe justa. Presiza dezenvolve mos serbisu hamutuk entre organizasaun artes marsiais sira ba projetos ka inisiativa sira hamutuk nian. Ida ne’e bele tulun konstroe relasaun pozitivu no minimiza kompetisaun sira nebe prejudisial ka ladi’ak. 

 

Tenki assina kodigu etika hamutuk nian hodi pratikante artes marsiais sira bele tulun esklarese valores no prinsipius sira nebe parte hotu-hotu tenki kumpre ka halo tuir. Tenki involve parte terseirus nebe neutru no treinadu iha mediasaun ba konflitu  sira. Ida ne’e bele  tulun identifika solusaun nebe bele simu husi parte hotu-hotu. Involve entidades sira hanesan governu, organizasaun sosiedade sivil, no instituisaun sira seluk nebe bele fo tulun ka sujestaun ba rezoluaun konflitu. Enkorraja parte hotu-hotu atu kumpreende impaktu negativu husi violensia no vingansa, atu ba membru organizasaun artes marsiais sira ka ba sosiedade tomak. Presiza fo formasaun kona-ba sidadania hodi membru no lider artes marsiais sira hotu hatene kona-ba sira nia direitus no deveres, moris tuir lei no respeitu ba direitus umanus. Kria kampu serbisu hodi absorve joven sira, dalan ida hodi reduz frustrasaun no tensaun, no evita violensia.

Tuir lolos Governu bele utiliza organizasaun artes marsiais ba objetivu sira nebe di’ak, hanesan dezenvolvimentu abilidade no dixiplina pessoal, defeza pessoal no seguransa komunidade. Edukasaun no orientasaun ba joven sira, promosaun kultural no patrimonia nasional. Hadi’a saude no bem-estar komunidade nian, dezenvolvimentu ba karreira no emprendedorizmu, angariasaun rekursus ba kauzas ka assuntus sosiais, prevensaun ba violensia no kriminalidade, defeza ba Estadu.

Dalan di’ak liu ba Governu mak forma ekipa ida ka fo fiar ba instituisaun kompetente ida hodi halo estudus hodi identifika kauzas sira nebe hamosu violensia entre membrus husi organizasaun artes marsiais sira no aprezenta solusaun presizu sira. 

 

Mantein ezistensia organizasaun artes marsiais sira bele tulun minimiza riskus sira no garante katak pratika artes marsiais fo benefisiu maximu ba pratikante sira no ba komunidade. Taka organizasaun artes marsiais sira sei la-rezolve problema, maibe sei sai pior liu tan no susar kontrola. 

 

Presiza serbisu hamutuk nebe di’ak entre Governu no organizasaun artes marsiais sira, hodi bele lori benefisius ba organizasaun artes marsiais sira, ba sosiedade no Estadu tomak. Importante ba Governu atu fo apoiu nebe presizu no superviziona ezekusaun programa sira hodi garante katak organizasaun artes marsiais sira fo benefisiu maximu ba komunidade.


No comments:

Post a Comment


123456789
1. Membru RENETIL Ho Matan Ben Simu Matebian Lasama 2. Primeiru-Ministru Louva Livru RENETIL Publika kona-ba Kontribuisaun Istóriku ba Ukun An 3. Sekjer RENETIL ho Hakerek nain Carlos Saky entrega livru ba PR Taur MR 4. STL - Livru RENETIL iha Prosesu Libertasaun Timor-Lorosae 5. Lansamentu Livru Antes Sem Titulo do Que Sem Patria 6. Sasin no envolvimentu Dr. Rui de Araujo alias Agil nudar militante RENETIL 7. RENETIL - Nova Lideranca Mistica 8. Homenagem a Fernando Lasama de Araújo 9. PN Diskuti Malu Tamba Livru RENETIL